2011. gadā iznākusi romantiskā komēdija ar fantāzija piegaršu „Midnight in Paris”. Filmas režisors Woody Allen.
Filma ir par kādu rakstnieku - Gil, kurš devies līdzi savas topošās sievas vecākiem biznesa ceļojumā. Rakstnieks ir labi pazīstams Holivudas rakstnieks, taču viņš nespēj pabeigt savu pirmo romānu. Ieradies Parīzē, galvenais varonis iemīl šo pilsētu un vēlas pārvākties tur uz dzīvi, taču viņa topošajai sievai nav pat ne mazākās vēlmes to darīt. Kādu vakaru, kad viņa līgava dodas ar draugiem izklaidēties, Gil nedaudz iereibis dodas naksnīgā pastaigā pa Parīzes ielām, tad nespēdams atrast viesnīcu, kur apmeties, viņš apsēžas uz kādām Parīzes trepītēm, kad pēkšņi garām brauc retro mašīna, un tajā sēdošie cilvēki rakstnieku franču mēlē aicina viņiem pievienoties. Nonācis gala punktā, viņš saprot, ka ir aicināts uz ballīti. Neilgu laiku tajā pavadījis saprot, ka ir nonācis 1920ajos gados. Viņš satiek tādus ļoti slavenus un talantīgus rakstniekus, māksliniekus un mūziķus kā Ernests Hemingvejs, Pablo Pikaso, Salvadors Dalī, Kols Porters un daudzus citus. Katru vakaru viņš pusnaktī atgriežas vietā, kur viņš iekāpj vecajā mašīna un dodas baudīt šo apbrīnojami talantīgo cilvēku sabiedrību, kā arī dod izlasīt savu darbu sievietei, kura pārlasījusi visus Hemingveja darbus. Viņu attiecības ar, manuprāt, seklo un virspusējo līgavu lēnām sabrūk, jo viņu vēlmes un intereses bija ļoti krasi atšķirīgas, kā arī līgava necentās izprast savu topošo vīru.
Gil: I would like you to read my novel and get your opinion.
Ernest Hemingway: I hate it.
Gil: You haven't even read it yet.
Ernest Hemingway: If it's bad, I'll hate it. If it's good, then I'll be envious and hate it even more. You don't want the opinion of another writer.
Filma lieliski parāda Parīzes burvību, gaisotni un mākslu. Tā savdabīgi interpretē dažādus māksliniekus, kaut arī biju dzirdējusi tikai par dažu mākslinieku raksturiem un dzīves detaļām, tik un tā viss šķita ļoti interesanti. Šķiet vienīgā filma, kur man patiesi netraucēja fantastikas elements – nonākšana pagātne. Pat varu teikt, ka Woody Allen lieliski un prasmīgi savienojis mūsdienas ar senajiem divdesmitajiem gadiem.
Aktieri filmā bija ļoti dažādi, bet galvenais aktieris Owen Wilson, kurš man sākumā likās diezgan netalantīgs un neveiksmīgi izvēlēts, taču beigu beigās man šis aktieris iepatikās un pat nevaru iedomāties, kurš aktieris spētu labāk šo mūsdienu rakstnieka lomu attēlot.
Visa filma bija ieturēta tādā kā Woody Allen stilā, viss tik bohēmisks, vilinošs, bet tajā pašā laikā atturīgs, spraigs, bet tajā pašā laikā diezgan mierīgs. Ļoti patika filmas noskaņa, lieku filmai 2 cepumus. Lieliska, interesanta un vēl neredzēta veida filma, noteikti iesaku noskatīties cilvēkiem, kuriem patīk kultūra, māksla un kuri tajā diezgan labi orientējas, jo, manuprāt, filmu grūti būtu skatīties, ja cilvēkam pat nav ne jausmas, kas ir Dali, Pikaso vai Hemingvejs.
